Man ir 51 gads un esmu ilgstoši piedzīvojusi Trauksmi, Paniku un aktīvs dzīvesveids ir mans Laimes hormons
Līga UZULNIECE
No personīgās pieredzes līdz kustībai, kas iedvesmo citus.
Par mani
Ja pirms vairākiem gadiem kāds man būtu pateicis, ka skriešu, braukšu ar velosipēdu, došos pārgājienos kalnos, piedalīšos sacensībās un izaicināšu arī citus, es droši vien neticētu. Mana dzīve ilgu laiku bija pavisam citāda.
Jau kopš bērnības piedzīvoju trauksmi un panikas lēkmes. Bija laiks, kad bailes noteica manus lēmumus un šķita, ka tās vienmēr būs daļa no manas ikdienas.
Taču kādā brīdī es sapratu - pārmaiņas nesākas vienā dienā. Tās sākas ar vienu soli. Tieši kustība kļuva par vienu no svarīgākajiem instrumentiem manā dzīvē. Tā ne tikai stiprināja ķermeni, bet arī palīdzēja atgūt pārliecību par sevi, disciplīnu un iekšējo mieru.
Šodien es skrienu, braucu ar velosipēdu, dodos pārgājienos, spēlēju skvošu un padeltenisu, slidoju, nodarbojos ar CrossFit un organizēju aktivitātes, kurās aicinu pievienoties arī citus. Es neesmu profesionāla sportiste. Es esmu cilvēks, kurš zina, cik grūti ir spert pirmo soli.
Tieši tāpēc radās Aktīvs dzīvesveids.
Šī nav vieta tikai sportam. Tā ir vieta cilvēkiem, kuri vēlas kustēties, izkāpt no ikdienas rutīnas, izaicināt sevi un soli pa solim kļūt stiprāki - ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. Ja arī tu meklē iedvesmu sākt, priecāšos, ja pievienosies šim ceļam. Jo katrs liels mērķis sākas ar vienu soli. Es neticu ideāliem cilvēkiem. Es ticu cilvēkiem, kuri nepadodas.
Aktīvs cilvēks
Nesalīdzinu sevi ar citiem - salīdzinu sevi ar to cilvēku, kāda biju vakar.
Nebaidos no grūtībām - tās nav šķērslis, tās ir iespēja kļūt labākai. Ticu procesam, uzticos sev un turpinu iet uz priekšu. Daru visu savā tempā, lai pēc padarītā ir gandarījums.
Psiholoģiskā noturība
ļoti bieži esam saskārušies ar to, ka ja esi fiziski spēcīgs tikai tad tev izdosies fiziskie pārbaudījumi. Te nu tas ir maldīgi. Ļoti bieži veiksmes faktors ir tieši tas, cik esam psiholoģiski spēcīgi, spējam noturēties un nepadoties, lai vai cik grūti. Dažbrīd fiziskais spēks ir sekundārs.
Disciplīna
treniņus apmeklēju 3x nedēļā (ikdienā vēl braucu ar riteni, eju garos pārgājienos, nūjoju, skrienu, šauju ar kaujas ieroci). Jā, ir reizes kad nākas sevi aizvest uz zāli, bet tas ir normāli, nav jau katra diena super jaudīga un enerģijas pilna.
Smags darbs
man nekad nav bailes smagi strādāt, un teikšu pat vairāk, tā ir mana ikdiena. Bet tas nedrīkst būt bez gandarījuma un rezultāta. Ja dari darbu no sirds, tad būs gan rezultāts, gan gandarījums un CrossFit es to visu saņemu.
Gatava nezināmajam
man nekad nav bijis viegli doties nezināmajā, bet ar katru reizi sevī arvien vairāk izjūtu, ka nākot uz treniņu, nekam īsti negatavojos, vienkārši baudu procesu. Ļaujos un uzticos, jo te uzticības persona ir treneris un tāpēc paļaušanās ir svarīga un tā, soli pa solim, ir jāmācās.